Kas ir ateisms?

Kas ir ateisms?

Vismaz teorētiski, lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir piederīgi kādai konkrētai reliģijai vai vismaz tic Dieva jeb augstāka spēka esamībai, tomēr ir arī neliela daļa cilvēku, kas netic nekam pārdabiskam un noliedz, visu, kas saistīts ar reliģiju. Šos cilvēku dēvē par ateistiem un filozofiju, ko viņi piekopj par ateismu. Kas īsti ir ateisms un ko tas nosaka?

Ateisms ir uzskatu kopums, kas noliedz jebkāda Dieva esamību jeb teismu. Jau kopš cilvēces izcelšanās pirmsākumiem, cilvēki centās izzināt pasauli un kā viss darbojas. Tā kā senajos laikos cilvēki nebija tik attīstīti, lai skaidrotu dažādus fenomenus ar fizikas likumiem, viņi uzskatīja, ka to visu rada kāds augstāks spēs. Tātad principā ticība Dievam veidojās pirms ateisma. Vēlāk, veidojoties daudz lielākām, attīstītākām civilizācijām veidojās ticību uzskatu kopumi, kas pārvērtās konkrētā reliģijās. Tās sāka izplatīties un reliģijas kļuva par neatņemamu cilvēces attīstības sastāvdaļu. Tikai apgaismības laikā sāka parādīties pirmās ateisma idejas, jo attīstījās zinātne un dažādi līdz tam neizprasti fenomeni tika izskaidroti, balstoties uz fizikas un citu eksakto zinātņu likumiem. Humānisma laikā, cilvēki jau sāka atklāti paust savas idejas par to, ka iespējams augstāku spēku nemaz nav, vai vismaz tie nav visvareni, jo cilvēks pats ir gana gudrs un spēcīgs, lai kontrolētu visu uz šīs zemes notiekošo. Vēlāk ateisma ideoloģija arvien vairāk izplatījās un daudzi sāka novērsties no reliģijas.

Kā jau sākumā tika minēts, mūsdienās gan vairums cilvēku vismaz teorētiski pieder kādai reliģijai vai tic augstākam spēkam, tāpēc pārliecinātu ateistu ir ļoti maz. Tieši šī iemesla dēļ ateists mēdz iedalīt divās grupās – implicītajā ateismā un eksplicītajā ateismā. Implicītais ateisms nosaka to, ka kaut kādi augstāki spēki iespējams eksistē, bet tos nav iespējams izprast un cilvēkam izzināt. Tātad, implicītie ateisti nevar piederēt pie kādas konkrētas reliģijas, jo viss, kas norāda uz šī augstākā spēka pierādāmību vai pat konkrētiem faktiem, neatbilst ateisma definīcijai. Eksplicītie ateisti gan pilnībā noliedz jebkādus augstākus spēkus, līdz ar to arī reliģijas. Viņi uzskata, ka visu nosaka zinātne un pasaules centrālais tēls ir cilvēks. Vēl ateisms var tik iedalīts teorētiskajā un praktiskajā ateismā, proti, praktiskie ateisti var būt saistīti ar kādu reliģiju, piemēram, var būt kristītu un pat piederīgi kādai draudzei, taču citādāk reliģiju nepraktizē un Dievam netic, bet teorētiskie ateisti ir pilnībā nesaistīti ar ticību un reliģiju.

Ateisti var tikt iedalīti arī sīkākās grupās, kas nosaka to, ka arī ateisms, tāpat kā reliģija nav vienāds. Katra ateista uzskati un izpausmes var būt atšķirīgas. Daži ateisti sevi pieskaita šim uzskatu kopumam tikai tāpēc, ka nespēj akli ticēt tam, kas rakstīts reliģiju svētajos rastos, taču ir pārliecināti par kāda Dieva esamību un iespējams neapzināti pat praktizē reliģiju, savukārt ir ļoti pārliecināti ateisti, kas stingri pauž savu viedokli par Dieva neesamību un pat ļoti negatīvi attiecas pret reliģijām. Šos radikālos ateistus mēdz dēvēt par antiteistiem, jo viņi uzskata, ka tieši reliģija cilvēcei nodara vislielāko ļaunumu.

Ticīgo attieksme pret ateistiem ir ļoti atšķirīga. Daži to pieņem, jo uzskata, ka katram pašam ir tiesības izvēlēties, kam ticēt un kam nē, savukārt citi asi kritizē ateismu, jo gandrīz visu lielāko reliģiju svētajos rakstos ateisti jeb neticīgie tiek uzskatīti par grēciniekiem. Tie, kuri nespēj pieņemt ateismu, gan parasti nespēj pieņemt arī citas reliģijas.