Kristietība

Kristietība

Kristietība ir pasaulē izplatītākā reliģija, kurai ir aptuveni 2,1 miljards sekotāju. Tie ir gandrīz 30% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Galvenokārt kristietība ir izplatīta rietumu puslodē, taču kopumā kristiešu var atrast visās pasaules daļās. Kristietība ir viena no rakstu reliģijām, kas atdalījusies no jūdaisma un pamatā balstās uz Jēzus kristus mācību jeb Bībeles jauno derību.

Vecākā rakstu reliģija ir jūdaisms. Bībeles vecajā derībā ir minēts, ka jūdaisms ir ebreju reliģija un paši ebreji ir Dieva izvēlēta tauta. Kā zināms arī kristietības galvenais tēls Jēzus bija ebrejs, kurš sludināja šo ticību. Bībeles stāstos tiek minēts, ka Jēzum Kristum piemita dažādas spējas, piemēram, spēja dziedināt, tāpēc ebreju tauta viņu godināja. Skaudības dēļ, viens no Jēzus mācekļiem, Jūda, viņu apmeloja un tāpēc Jēzus tika sodīts ar nāvi, sitot krustā un ielogot alā. Pēc tam Kristus cēlās augšā. Kas pierādīja viņa dievišķumu. Tā daļa ebreju tautas, kas iepriekš bija jūdaisma piekritēji, pievērsās kristietībai, uzskatot, ka Jēzus kristus ir Mesija jeb pestītājs, kas minēts svētajos rakstos. Tie, kas palika uzticīgi jūdaismam gan tic, ka Mesija vēl nav atnācis. No tā laika izveidojās divas pilnīgi atšķirīgas rakstu reliģijas – jūdaisms, kas turpināja balstīt reliģiju Bībeles vecajā derībā un kristietība, kas balstījās uz Bībeles jauno derību.

Par iemeslu kristietības lielajai popularitātei mūsdienās ir visai bēdīgi pagātnes notikumi jeb Krusta kari. Sākotnēji par Kristietības galveno centru kļuva Roma, taču kristietības piekritēji uzskatīja par savu pienākumu glābt neticīgos jeb pagānus, pievēršot viņus kristietībai. Krusta kari uzsākās 11. gadsimtā un turpinājās līdz pat 13. gadsimtam. Tādā veidā krustneši iekaroja gandrīz visu Eiropu, vardarbīgā veidā uzspiežot pagāniem kristietību. Ja pagāni atteicās kristīties, tie tika nogalināti.

Tā nu kristietība izplatījās un cilvēki visā Eiropā kļuva par kristiešiem. Viņiem bija ne tikai jākristās, bet arī jāpraktizē reliģija, ejot uz baznīcām. Dievkalpojumi notika tikai latīņu valodā, tāpēc vietējie tikai teorētiski piekrita kristietības idejām. Praktiski, viņi no tā neko īsti nesaprata. Sabrūkot Romas impērijai, tika nodalītas austrumu un rietumu baznīcas, kas beidzot deva iespēju kristietību padarīt pieejamāku arī vienkāršajiem zemniekiem visā Eiropā. Tā, reformācijas rezultātā atdalījās vecā baznīca jeb Romas katoļu baznīca un izveidojās vairāki protestantisma virzieni, kā, piemēram, luterisms, kalvinisms, anglikānisms, reformisms. Šie protestantisma virzieni padarīja kristietību pieejamāku un tai uzreiz uzradās vairāk sekotāju. Protestantisms virzieni gan atšķiras ne tikai ar reliģijas praktizēšanas veidiem, bet arī ideoloģiju.

Vēlāk arī šīs, reformācijas laikā, veidotās konfesijas šķēlās un veidojās arvien vairāk jaunu kristietības virzienu un sektu. Pastāv uzskats, ka mūsdienās ir ap 3 000 reliģisko kustību, kuru pamatā ir Bībeles jaunā derība un kuru centrālais vai vismaz viens no pamata tēliem ir Jēzus Kristus. Tieši tas kristietību padara ļoti grūti definējamu. Pat pamata konfesiju vienīgie kopīgie aspekti ir jau minētā ticība Bībeles rakstiem un Jēzum Kristum, kā arī baznīcas un reliģiskie simboli, bet baznīcas struktūra, tikumības kodeksi, dogmatika, praktizēšanas veidi un daudz kas cits pat ļoti atšķiras.