Pasaulē izplatītākās reliģijas

Pasaulē izplatītākās reliģijas

Mūsdienās reliģiju skaits ir milzīgs. Tiek uzskatīts, ka pašlaik pasaulē ir ap 4 200 dažādu reliģiju, kas reģistrētas kā oficiāls reliģiskas organizācijas, taču ir arī dažādas sektas un kulti, kas sevi pozicionē kā reliģijas, tāpēc patiesais reliģiju skaits varētu būt vēl krietni lielāks. Protams, vairums šo reliģiju ir ļoti nelielas un tām ir vien no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem sekotāju. Citas, savukārt ir ļoti izplatītas reliģijas, kurām seko un kuras aktīvi praktizē miljardiem cilvēku. Kuras tad ir pašas izplatītākās reliģijas pasaulē?

1. Kristietība
Pagaidām pasaulē populārākās un izplatītākās reliģijas statuss pienākas kristietībai. Tai seko aptuveni 2,1 miljards pasaules iedzīvotāju, kas sastāda mazliet mazāk kā 30% no kopējiem pasaules iedzīvotājiem. Pie kristietības tiek pieskaitītas visas šīs reliģijas konfesijas, kā, piemēram, katolicisms, luterisms, puritānisms, kalvinisms, anglicisms, pareizticība utt., taču netiek pieskaitītas uz kristietības svētajiem rakstiem balstītās sektas. Visu kristietības konfesiju vienojošai faktors ir ticība Dieva dēlam Jēzum Kristum, atzīstot to par reliģijas galveno simbolu. Atšķirības starp šīm konfesijām galvenokārt ir radušās pagātnē, reformācijas un kontrreformācijas laikos, lai padarītu reliģiju pieejamāku un labvēlīgāku tās sekotājiem.

2. Islāms
Otra pasaulē populārākā ticība ir islāms, kurai pašlaik seko aptuveni 1,4 miljardi cilvēku jeb 20% no visas pasaules populācijas. Tāpat kā kristietībai, arī islāmam ir vairāki novirzieni. Pamatā tas tiek iedalīts vispārīgajā un konkrētajā islāmā, kur vispārīgais islāms balstās uz visu praviešu vēstīm, bet konkrētais islāms tiek balstīts tikai uz pravieša Muhameda mācīto islāmu. Arī šiem diviem islāma veidiem ir apakšvirzieni. Visiem islāma novirzieniem kopīgs ir centrālais tēls – Dievs jeb Allāhs, bet atšķirības ir gan jau minētajās praviešu mācībās, gan arī rakstu tulkojumam un izpratnei. Tieši šo dažādu islāma rakstu tulkojuma dēļ, ir radušās teroristiskās islāma organizācijas, kas islāmu nereti parāda kā vardarbīgu reliģiju, kaut gan pamatā tā sludina mieru un mīlestību.

3. Hinduisms
Trešā pasaulē lielākā reliģija ir hinduisms. Tās aptuvenais sekotāju skaits tiek lēsts ap 900 miljoniem cilvēku jeb 13% no visiem pasaules iedzīvotājiem, taču precīzus skaitļus šajā gadījumā nosaukt ir ļoti grūti, jo hinduismam ir neskaitāmi daudz atzaru un sektu. Nav iespējams pateikt, kas no tā visa patiešām ir pieskaitāms hinduismam un kas nav. Hinduisms ir viena no pasaulē vecākajām reliģijām un tā balstīta uz vairākām reliģiju sistēmām. Mūsdienās pamatā izšķir četrus hinduisma novirzienus – vaišnavisms, šaivisms, šaktisms un smārtisms – taču tiem visiem ir arī savi apakšvirzieni. Hinduismu vieno ticība vairākiem dieviem un tiekšanās pēc miera un apgaismības, taču daudziem hinduisma novirzieniem nereti nav pilnīgi nekā kopīga.

4. Budisms
Ceturtā pasaulē lielākā reliģija ir budisms. Tai ir ap 400 miljoniem sekotāju, kas ir aptuveni 5% no kopējās pasaules populācijas. Budisms ir ļoti savdabīga reliģija, kas tiek balstīta uz Budas mācību. Tā īsti netiek balstīta uz kāda dieva esamību, bet gan personīgo pārdzīvojumu. Budismam ir savu svētie raksti, kas tiek dēvēti par Pali kanonu, taču tajos arī nav atrunāta kāda konkrēta Dieva esamība vai noliegšana. Budisms vairāk ir miera un sevis izzināšanas reliģija, kas ļauj izprast dzīves būtību. Līdz mūsdienām gan budismam ir izveidojušies vairāki apakš virzieni, no kuriem daudzi par dievu uzskata pašu Budu.

5. Sikhisms
Piektā pasaulē lielākā reliģija pagaidām ir sikhisms. Tai ir aptuveni 25 miljoni sekotāju, kas ir vien 0,5% no visas pasaules populācijas. Arī sikhisms ir ļoti savdabīga reliģija, jo tā atzīst visus dievus un visas pārējās reliģijas. Būtībā sikhisti ir par mieru pasaulē un pret reliģisko vardarbību un nesaticību. Sikhisti uzskata, ka dievs ir mīlošs, laipns un piedodošs. Interesanti ir arī tas, ka sikhistiem nav ne priesteru, ne dievnamu. Sikhisti var lūgt dievu iekurā vietā un jebkurā laikā.

Šis populārāko reliģiju saraksta gan nav akmenī kalts. Reliģijas visu laiku konkurē par lielāko reliģiju statusu un to praktizētāju skaits nepārtraukti mainās. Piemēram, pastāv visai populārs uzskats, ka islāms drīz vien pārspēs kristietību. Tāpat Diezgan maza praktizētāju skaita atšķirība ir tādām reliģijām kā jau minētais sikhisms, jūdaisms, bahānisms un konfūcisms.

Kas īsti ir reliģija?

Kas īsti ir reliģija?

Reliģija ir ļoti plašs jēdziens, par kuru varētu diskutēt stundām ilgi. Izpratne par to, kas ir reliģija sabiedrībā ir ārkārtīgi dažāda. Eiropeiskajās valstīs ar reliģiju nereti tiek saprasta vienīgi kristīgā pasaule. Sakot, ka cilvēks ir reliģiozs, automātiski tiek saprasts, ka viņš ir kristietis, iet baznīcā, lūdz dievu un praktizē kristietību. Citos pasaules reģionos, kur populārākas ir citas reliģijas, savukārt, ar šo terminu vairāk saprot tieši tur izplatīto reliģiju praktizēšanu, taču patiesībā, reliģija ir kas daudz plašāks un to var skaidrot no ļoti daudziem viedokļiem un skatu punktiem. Kas tad īsti ir reliģija?

Mūsdienās reliģija tiek definēta ļoti dažādi, jo arī pašas reliģijas un reliģiskās izpausmes ir ārkārtīgi daudzveidīgas. Skatoties uz reliģiju plašākā mērogā, tas ir ticības kopums kādam augstākam spēkam un šīs ticības praktizēšana ar dažādiem rituāliem, lūgšanām utt. Parasti visas reliģijas ir uz kaut ko balstītas, piemēram, svētajiem rakstiem, dažādiem mītiem, notikumiem utt. Vēlāk šīm ticībām tiek radīti arī reliģijas simboli, svētie priekšmeti un svētvietas. Pēc šāda skatījuma gan, izriet, ka reliģiju var radīt jebkurš un reliģijas pamatā var būt teju jebkas, tāpēc to, kas ir un kas nav reliģija un reliģiska organizācija, nosaka arī likums.

Varētu teikt, ka ticība kļūst par reliģiju tad, kad tai uzrodas gana daudz sekotāju, lai varētu nodibināt reliģisko organizāciju. Ja tas tiek izdarīts, reliģija tiek oficiāli apstiprināta un tās tiesības, saprāta robežās, tiek respektētas, piemēram, reliģiskajai organizācijai ir tiesības celt savus dievnamus, praktizēt savu reliģiju (ja tas nekādā vaidā neapdraud vai negatīvi neietekmē reliģiskās organizācijas biedrus vai sabiedrību kopumā), kā arī saņemt dažādas privilēģijas. Ja reliģijas sekotāji kādu iemeslu dēļ nevar nodibināt savu reliģisko organizāciju, tā nav uzskatāma par īstu reliģiju, bet gan sektu vai kultu, pat tad, ja visādā citādā ziņā tā atbilst reliģijas skaidrojumam.

Gan reliģijas, gan sektas pārstāvji savu ticību augstākajam spēkam parasti apliecina ar visdažādāko rituālu palīdzību. Šie rituāli var būt visdažādākie. Ja ņemam par piemēru, kristīgo ticību, tad šīs reliģijas rituāli ietver došanos uz dievkalpojumiem, lūgšanas, svētos sakramentus, ceremoniju (piemēram, kāzu un bēru) vadīšanu pēc kristīgajiem priekšrakstiem utt. Citām reliģijām šie rituāli ir atšķirīgi. Nereti reliģijas netiek atzītas tieši savu rituālu dēļ, proti tāpēc, ka reliģiskie rituāli ir pretrunā ar likumdošanu vai sabiedrībā pieņemtām normām Daudzas reliģijas kā rituālus nereti vēl jo projām piekopj upurēšanu, kas normālā mūsdienu sabiedrībā ir stingri aizliegts. Tomēr, daudzi pieskaita sevi pie konkrētām reliģijām, kaut gan šos rituālus nepraktizē.

Daudz svarīgāka par rituālu praktizēšanu nereti ir patiesā ticība un kopējie uzskati. Piemēram, cilvēks var dzīvot pēc kristīgajiem principiem, neejot uz baznīcu, nekaitot lūgšanas utt. Arī oficiāla iestāšanās konkrētā reliģiskajā organizācijā (piemēram, tiekot nokristītam), nereti netiek piekopta. Patiesībā, mūsdienās šāda reliģiskā piederība ir pat visai populāra. Pašas reliģiskās organizācijas to vērtē neviennozīmīgi. Daļa uzskata, ka šādi cilvēki nav pieskaitāmi konkrētai reliģijai, bet citi apgalvo, ka visi, kas ievēro reliģiskās pamatnostādnes ir tiesīgi piederēt reliģijai.

Reliģijas un reliģiskās izpausmes nudien ir dažādas, tāpēc mūsdienās ir teju neiespējami īsi un kodolīgi definēt, kas ir reliģija. Katrai definīcijai būs neskaitāmi daudz izņēmumu, precizējumu, papildus skaidrojumu utt., ja vēlamies pilnībā atklāt šo fenomenu, tomēr ir skaidrs, ka reliģija ir ticības kopums. To, kuri ticību kopumi ir un kuri nav pelnījuši saukties par reliģijām gan var apstrīdēt.