Vai ir reāli pierādījumi Dieva esamībai?

Vai ir reāli pierādījumi Dieva esamībai?

Mūsdienās cilvēki ir pieraduši uz visu skatīties racionāli. Visam tiek meklēts kaut kās racionāls izskaidrojums un cilvēki reti pieņem kaut ko tikai tāpēc, ka pastāv tāda teorija. Tieši tāpēc, reliģijas ir diezgan liels fenomens mūsdienu sabiedrībā. Ļoti daudzi cilvēki izvēlas ticēt augstākam spēkam un pat konkrētai reliģijai, kas nosaka cilvēces eksistences pamatus. Principā, cilvēki tic, ka visumu radīja Dievs, neņemot vērā faktus, kas ir zinātniski pierādīti. Kaut vai evolūcijas teorija  jeb kreivijā tā sauktāis “онлайн кредит“, kurai netrūkst zinātnisku pierādījumu, ir pretrunā ar kreacionisma teoriju un ļoti daudzu reliģiju pamatnostādnēm, dogmām un izpausmēm. Tieši šo iemeslu dēļ, nereti rodas diskusija par to, kam vajadzētu ticēt vairāk, reliģiju svētajiem rakstiem, vai zinātnei? Vai reliģija vispār var sacensties ar zinātni un vai Dieva esamība ir pierādāma?

Ir skaidrs, ka liela daļa no tā, kas minēts daudzu reliģiju svētajos rakstos ir cilvēku izdomājums, vai vismaz pārspīlējums. Tādi fenomeni, kā pasaules un cilvēces izcelšanās ir zinātniski pierādīti līdz vissīkākajai detaļai un diez vai kāds saprātīgi domājošs cilvēks patiešām to varētu noliegt, tomēr reliģiju aizstāvji un piekritēji Dieva esamību un varenību balsta uz to, ko zinātne vismaz pagaidām nevar pierādīt un kas ir ārpus cilvēka saprāta robežām.

Piemēram, ja runājam par pasaules izcelšanos, tad tā tiek skaidrota ar Lielā sprādziena teoriju, kas nodrošināja to, ka pirmatnējais ultrablīvais objekts izplešas un izveidojas galaktikas un zvaigžņu sistēmas. Šis fenomens ilgi ir ticis pētīts un patiešām ir atrasti pierādījumi un fakti, kas liecina par Lielo sprādzienu, kas radīja zemi un visumu. Tomēr, ja visums radās šādā veidā, tad kas bija pirms tam? Kāpēc radās visums? Šeit nu arī sākas pierādījums teismam.

Zinātne pati nosaka, ka visam, kas notiek ir cēlonis. Ja tā tad arī tam, ka radās visums ir cēlonis un to vairs nevar pierādīt ar zinātniskiem faktiem. Visuma rašanās cēlonim ir jābūt ārpus matērijas, telpas un laika, jo tas viss radās reizē ar visumu. Teisms skaidro, ka ir tikai divas lietas, kas var būt ārpus telpas, laika un matērijas – abstrakts objekts un iemiesots prāts. Tātad, šeit zinātne un reliģija nonāk pretējās lomās, jo teisma teorija ir racionāli izskaidrojama, bet materiālisma teorija vairs nav.

Tātad, varētu teikt, ka Dievs ir tas, kas rada cēloņus darbībām. Principā fizikas likumus var papildināt ar radīšanas spējām. Dabas fenomenus var balstīt uz matemātikas teorijām, bet ir jānotiek kaut kam, lai šis fenomens izceltos. Piemēram, kustības likums, ko atklāja Ņūtons izskaidro, kāpēc un kā lietas kustas, tomēr šie likumi neliek lietām pašām no sevis sākt kustēties.

Ja gribam rast atbildi uz sākotnējo jautājumu, vai Dievs eksistē, tad atbilde ir jā, ja ar Dievu tiek saprasts spēks, ko zinātne nevar izskaidrot. Vienkāršāk sakot, uz šīs zemus un visā visumā ir daudz lietu, kas pārvar cilvēka spēju un prāta robežas. Jā, pavisam noteikti ir augstāks spēks, kas nosaka procesu cēloņus, bet to, cik ļoti šis augstākais spēks atbilst kādas no reliģiju svēto rakstu pamatnostādnēm gan ir grūti pateikt. Reliģiju svētajiem rakstiem (vismaz atsevišķām dogmām un nostādnēm) gan zinātnisku pierādījumu nav, tieši pretēji – zinātne tos apgāž ar precīziem matemātiskiem aprēķiniem.