Vai katrai reliģijai ir savs Dievs?

Vai katrai reliģijai ir savs Dievs?

Nereti tiek diskutēts par to, kā reliģijas savā starpā mijiedarbojas, sadzīvo un attiecas viena pret otru. Pamatā pastāv divas diametrāli pretējas nostājas attiecībā uz reliģijām – vieni apgalvo, ka tikai viņu reliģija ir īstā un vienīgā, bet visi pārējie, kas pie šīs reliģijas nepieder ir grēcinieki, savukārt citi ir iecietīgi un uzskata, ka visas reliģijas tāpat ved uz vienu mērķi un pielūdz vienu dievu, atšķiras tikai veids, kā tas tiek darīts. Kā tad īsti ir, vai visas reliģijas beigās ved pie viena Dieva, vai tomēr katra reliģija ir pati par sevi?

Šobrīd uz pasaules ir ap 4 200 reģistrētām reliģiskām organizācijām. Patiesais reliģiju skaits gan ir stipri lielāks, jo ir arī daudzas nelielas reliģijas jeb sektas, kas nav oficiāli reģistrētas, taču kurām ir sekotāji un kuras visādā veidā iekļaujas vispārīgā reliģijas definīcijā. Katra reliģija savā ziņā ir unikāla un atšķirīga, tomēr lielākajai daļai no tām pati pamata būtība ir līdzīga – ir kāds augstāks spēks, kas mūs vada un ar reliģisko pielūgsmi un dažādiem rituāliem, kā arī vispārīgu reliģijas principu ievērošanu cilvēki šim spēkam pakļaujas un viņu glorificē. Tas tiek darīts tāpēc, ka ticīgie cilvēki bīstas Dieva varenības un vēlas, lai viņu dzīves tiek pavadītas saskaņā ar šī visvarenā Dieva gribu. Vairums reliģiju sludina mieru, mīlestību, saticību, kā arī iestājas pret vardarbību, kas arī mudina domāt, ka dažādu reliģiju pārstāvji iet uz vienu mērķi un viņiem vajadzētu savā starpā saprasties.

Tomēr, kaut arī pamata doma, vairumam reliģiju ir ļoti līdzīga, tajās visās ir ļoti būtiskas atšķirības. Daļu atšķirību var skaidrot ar vienkāršiem kultūras aspektiem, jo katrā vietā tomēr cilvēki kopš sākta gala ir dzīvojuši citādāk. Piemēram, dievnamu izskats, reliģisko rakstu motīvi, reliģiskie priekšmeti utt., ir atšķirīgi, ko katrā vietā ir savas paražas un atkarībā no reliģijas izcelsmes vietas, tās var būtiski atšķirties. Kas pavisam cits ir krasi atšķirīgie rituāli, pielūgsmes veidi un reliģijas principi, kas jāievēro ikdienā. Piemēram, viens no reliģijas pamata nosacījumiem ir sludināt mieru un mīlestību, taču daudzas reliģijas ir izteikti vardarbīgas un vēršas pret citu reliģiju pārstāvjiem tos nogalinot. Arī daudzas citas, ne tik būtiskas lietas, krasi atšķiras. Kaut vai dažādu reliģiju viedokļi attiecībā uz tik aktuālajiem jautājumiem par kontracepciju, homoseksualitāti, sievietes lomu sabiedrībā utt. Arī kaut vai pats Dievs jeb pielūgsmes objekts daudzās reliģijās tiek traktēts atšķirīgi. Vieni tic, ka ir tikai viens Dievs, citi tic vairākiem dieviem, bet vēl citi uzskata, ka dievs kā konkrēts veidols nemaz neeksistē. Vai tiešām reliģijas, kuras praktiski tik ļoti viena no otras atšķiras un kuru principi nereti pat nonāk pretstatos tiešām var vest uz vienu mērķi un pie viena Dieva?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, to vajadzētu pārfrāzēt. Mēs neveram pateikt, vai visas reliģijas ved pie viena Dieva, ja pat pats Dievs tiek dažādi definēts, taču ir skaidrs, ka visas reliģijas piekrīt tam, ka uz pasaules ir viens augstāks spēks, kas mūs vada. Pielūgsmes veidi un pat uzskati par to, kas šis spēks ir un kā tas ietekmē cilvēci nudien ir ļoti dažādi, tāpēc arī rodas reliģiski konflikti un nesaprašanās, taču pamatā reliģijai vajadzētu vienot nevis šķelt cilvēkus, jo galu galā, visi reliģiozie cilvēki bīstas šī augstākā spēka varenības.